attapties
attapties -topos, -topies, -topas, pag. -tapos; refl.
1.Atbrīvoties (no kāda pārdzīvojuma), atgūt (skaidru apziņu). Atjēgties, atgūties.
PiemēriAttapties no apjukuma.
1.1.Atgūt apziņas skaidrību (piemēram, pēc sitiena). Atgūt samaņu.
Piemēri..viņa zaudēja samaņu. Pēc brīža attapusies, Olga izspraucās no sagrautās zemnīcas.
2.Pēkšņi atcerēties, iedomāties (ko).
Piemēri..Ieva attopas, ka vēl nokārtojams dežūras jautājums [skolā].
3.Pēkšņi pamanīt, saprast (ko).
PiemēriAttapties, ka uguns izdzisusi.
3.1.Pēkšņi pamanīt (ka ir kur nokļuvis).
PiemēriAttapties ar visu vezumu grāvī.
3.2.Iejusties (kādā situācijā), sākt rīkoties (kādos apstākļos).
PiemēriNeļaut ne attapties.
3.3.Pēkšņi sākt saprast, apjēgt, skaidri apzināties (stāvokli, situāciju u. tml.). Iedomāties, izdomāt (kas darāms).
Piemēri..ir arī cilvēki, kas daudzus gadus nostrādā kādu darbu un tad pēkšņi attopas, ka tas nav bijis viņu dzīves aicinājums.
Avoti: 1. sējums