atteikt
atteikt -teicu, -teic, -teic (tagadnes formas parasti nelieto), pag. -teicu; trans.
1.Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu). Atsacīt.
Piemēri«Māt,» puika pēc brīža iejautājās, «kas man apmāna acis, kad es skatos uz jūru?» - «Vai es zinu!» māte atteica.
2.Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.). Atsacīt.
Piemēri..[māte] izkaulēja atļauju atnest Zentai un tās bērnam [cietumā] veļu un drēbes. Produktu pienesumus Elziņš kategoriski atteica.
2.1.intrans.
PiemēriAtteikt lūdzējam.
2.2.intrans. Noraidīt bildinājumu.
PiemēriRečs bildināja Māri, bet viņai atkal gribējās savukārt paspītēt Rečam, un viņa saņēmās un atteica.
3.Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
PiemēriAtteikt pasūtītās teātra biļetes.
Avoti: 1. sējums