atteikt
atteikt -teicu, -teic, -teic (tagadnes formas parasti nelieto), pag. -teicu; trans.
1.Īsi pateikt, atbildot (uz kāda izteikumu). Atsacīt.
Piemēri«Māt,» puika pēc brīža iejautājās, «kas man apmāna acis, kad es skatos uz jūru?» - «Vai es zinu!» māte atteica.
- «Māt,» puika pēc brīža iejautājās, «kas man apmāna acis, kad es skatos uz jūru?» - «Vai es zinu!» māte atteica.
- «Dzert gribas,» puika sūrojās. «Vai domā, ka man negribas?» atteica Birkenbaums.
- «Tu nebaidies,» svešais saka... Te nu Ilga vairs nezina, ko atteikt pretī.
- Tas bij neredzēti grezns zārks.. «Cik tad maksā?» saimniece apvaicājās paklusu. «Seši rubļi!» Brīviņš tāpat atteica..
2.Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.). Atsacīt.
Piemēri..[māte] izkaulēja atļauju atnest Zentai un tās bērnam [cietumā] veļu un drēbes. Produktu pienesumus Elziņš kategoriski atteica.
- ..[māte] izkaulēja atļauju atnest Zentai un tās bērnam [cietumā] veļu un drēbes. Produktu pienesumus Elziņš kategoriski atteica.
2.1.intrans.
PiemēriAtteikt lūdzējam.
- Atteikt lūdzējam.
2.2.intrans. Noraidīt bildinājumu.
PiemēriRečs bildināja Māri, bet viņai atkal gribējās savukārt paspītēt Rečam, un viņa saņēmās un atteica.
- Rečs bildināja Māri, bet viņai atkal gribējās savukārt paspītēt Rečam, un viņa saņēmās un atteica.
- Kazaņā es arī biju iemīlējies un bildināju, bet viņa atteica. Viņa mani nemīlot un tādēļ negribot.
3.Paziņot, ka atsakās (no kā agrāk pasūtīta, apsolīta).
PiemēriAtteikt pasūtītās teātra biļetes.
- Atteikt pasūtītās teātra biļetes.
- ..biju atteikusi Merkuļu kalpones istabiņu un noīrējusi sev citu..
Avoti: 1. sējums