atsacīt
atsacīt -saku, -saki, -saka, pag. -sacīju
1.trans. Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu). Atteikt.
PiemēriNeatsacīt ne vārda.
1.1.intrans.
PiemēriSkarbi atsacīt pretī.
1.2.pareti Atvadoties pasacīt (ko).
PiemēriIlze nopūtās smagi, atsacīja ar labu nakti un aizgāja..
2.intrans. Noraidīt lūgumu, piedāvājumu u. tml. Atteikt.
Piemēri«Jūs nenožēlosiet, ja atnāksiet pie mums [uz kieģeļcepli].».. - «Kaut gan esat labs aģitators, tomēr man jums jāatsaka. Es jau strādāju.»
2.1.Noraidīt bildinājumu.
PiemēriNo precībām ar Vanagu nekas nebija iznācis, Dārta tam bija atsacījusi..
3.trans.; sar. Atbildēt no galvas (iemācīto).
PiemēriAtsacīt dzejoli.
Avoti: 1. sējums