atruna
atruna -as, s.
1.Aizbildināšanās, atsakoties no kāda uzdevuma, uzaicinājuma, priekšlikuma u. tml. Atrunāšanās.
PiemēriNemotivēta atruna.
- Nemotivēta atruna.
- Negaidīta atruna.
- Miliča stingrā sejas izteiksme un pavēlošie žesti necieš atrunas.
- Bet tad sākās visādas runas un atrunas.. - tāds projekts esot jauns, lietderība vēl jāpārbauda ...
2.Izteikums kā nozīmīguma mazināšanai.
Piemēri..visu tautu literatūras devušas nozīmīgus tēlus, kurus mēs bez atrunām varam saukt par pozitīvajiem.. varoņiem.
- ..visu tautu literatūras devušas nozīmīgus tēlus, kurus mēs bez atrunām varam saukt par pozitīvajiem.. varoņiem.
Avoti: 1. sējums