Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
attaisnojošs
attaisnojošs -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → attaisnot.
2.Tāds, kurā izpaužas attaisnojums1.
PiemēriAttaisnojoša runa.
  • Attaisnojoša runa.
2.1.Tāds, kura dēļ kādu var attaisnot.
PiemēriAttaisnojoši apstākļi.
  • Attaisnojoši apstākļi.
3.Tāds, kurā izpaužas attaisnojums2.
PiemēriAttaisnojošs tiesas spriedums.
  • Attaisnojošs tiesas spriedums.
3.1.Tāds, kas der par pamatu attaisnojumam (2).
PiemēriAttaisnojoši dokumenti.
  • Attaisnojoši dokumenti.
  • Attaisnojoši fakti.
  • Ja atbildētājs neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa neatzīst par attaisnojošiem, viņu var sodīt ar naudas sodu..
4.Tāds, kurā izpaužas attaisnojums3.
PiemēriAttaisnojoša rīcība.
  • Attaisnojoša rīcība.
Avoti: 1. sējums