atšņākt
atšņākt -šņācu, -šņāc, -šņāc, pag. -šņācu
1.intrans. Reaģēt (uz ko) ar šņācienu.
PiemēriNikni atšņākt.
- Nikni atšņākt.
2.trans. Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
PiemēriAtšņākt atbildi.
- Atšņākt atbildi.
- Gan es pats zināšu, atšņāca viņš.
Avoti: 1. sējums