atšķūrēt
atšķūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Šķūrējot atdabūt šurp (piemēram, sniegu). imperf. Šķūrēt šurp. Šķūrējot atdabūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtšķūrēt sniegu līdz sētai.
2.Šķūrējot atdabūt nost (sānis). imperf. Šķūrēt nost.
PiemēriSākumā sniegu atšķūrēja tikai no trotuāriem uz ielu malām..
Avoti: 1. sējums