atšļukt
atšļukt -šļuku, -šļūc, -šļūk, pag. -šļuku; intrans.
1.Šļūkot atslīdēt atpakaļ (iepriekšējā vietā, stāvoklī).
Piemēri«Ar akmeņiem ir tā: kad tu šķilu esi pasvēris un bomis vairāk neņem, otram ar savējo vajag būt klāt kā naglai, citādi atšļūk atpakaļ bedrē ..»
1.1.sar. Atslīgt atpakaļ (iepriekšējā stāvoklī) — par cilvēku.
PiemēriSvilis [slimnieks] mēģināja piecelties sēdus. Reizes trīs bezspēcīgi atšļuka atpakaļ, taču beigās izcēlās no gultas.
2.sar. Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
PiemēriAtšļukt krēslā.
3.Šļūkot, slīdot atvirzīties nost (sānis).
PiemēriAndžēns smagi atšļuka no zara..
3.1.Atslīdēt uz mugurpusi.
PiemēriLakatiņš atšļucis pakausī.
4.parasti 3. pers. Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
PiemēriAtšļūk dūres.
Avoti: 1. sējums