atšļūkt
atšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu; intrans.
1.Šļūcot atkļūt šurp. imperf. Šļūkt šurp. Šļūcot atklāt (kur, līdz kādai vielai u. tml.).
PiemēriZēns atšļūc pa sniegu ar slēpēm.
1.1.Atslīdēt (kur, līdz kādai vietai u. tml.) — par priekšmetiem.
PiemēriRagavas sāniski atšļūc līdz grāvim.
2.sar. Atnākt šļūcošā gaitā.
PiemēriLīdz pusdivpadsmitiem kaut kur turpat [fabrikas] tuvumā noblandījies,.. [darba meklētājs] atkal bailīgi atšļūca ap stūri.
Avoti: 1. sējums