Paplašinātā meklēšana
Meklējam attālināties.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (171):
- aizairēties Airējoties attālināties. _imperf._ Airēties prom. Airējoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklidzināt Aizvirzīties, attālināties sīkiem, skanīgiem soļiem.
- aizvējot Ar gaisa plūsmu attālināties.
- aizgrandēt Ar grandoņu attālināties (piemēram, par pērkonu).
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
- atlēkt Ar lēcienu attālināties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- aizkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, attālināties. Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizšņākt Ar šņākoņu aizvirzīties, attālināties.
- aizšvīkstēt Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- aizmesties Ātri (ejot, skrejot), attālināties. _imperf._ Mesties prom. Aizlikties.
- aizlaisties Ātri attālināties (braucot, skrienot, jājot). Ātri nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlikties Ātri attālināties (ejot, skrejot). _imperf._ Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
- aizņirbēt Ātri attālināties, nepārtraukti parādoties un pazūdot.
- aiztraukt Ātri attālināties. Aizjoņot, aizdrāzties.
- aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
- atdalīties Atvirzīties nost, attālināties (par transportlīdzekļiem).
- pašķirties Atvirzīties, attālināties citam no cita (par priekšmetiem).
- šķirties Atvirzīties, attālināties vienam no otra, citam no cita.
- aizaulekšot Aulekšojot attālināties. _imperf._ Aulekšot prom. Aizauļot.
- aizauļot Auļojot attālināties. _imperf._ Auļot prom. Aizaulekšot.
- aizbēgt Bēgot attālināties. _imperf._ Bēgt prom.
- aizbiedēt Biedējot likt attālināties. _imperf._ Biedēt prom. Aizdzīt.
- aizbizot Bizojot attālināties. _imperf._ Bizot prom. Bizojot nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties. Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizkuģot Braucot ar kuģi, attālināties. _imperf._ Kuģot prom. Braucot ar kuģi, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizbraukt Braucot attālināties, braukšus doties prom. _imperf._ Braukt prom.
- aizbrist Brienot attālināties. _imperf._ Brist prom.
- aizzēģelēt Burājot attālināties. Burājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem). _imperf._ Cilpot prom.
- aizčabēt Čabot attālināties.
- aizčaukstēt Čaukstot attālināties.
- aizdārdēt Dārdot attālināties.
- aizdejot Dejojot attālināties. Dejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizdimdināt Dimdinot attālināties.
- aizdimdēt Dimdot attālināties.
- aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem). _imperf._ Dipināt prom. Dipinot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizdelverēt Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
- aizducināt Ducinot attālināties.
- aizdūkt Dūcot attālināties (par dažiem kukaiņiem). Dūcot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
- aizdzenāt Dzenājot piespiest attālināties, pazust. _imperf._ Dzenāt prom. Dzenājot piespiest aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aiziet Ejot attālināties. _imperf._ Iet prom.
- aizkājot Ejot attālināties. Ejot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizčāpot Gausiem soļiem ejot, attālināties. _imperf._ Čāpot prom. Gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgāzelēties Gāzelējoties attālināties. Gāzelējoties aizvirzīties (kurp, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgrabēt Grabot attālināties. Grabot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
- aizgrīļoties Grīļojoties attālināties. _imperf._ Grīļoties prom. Grīļojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizgrozīties Grozoties attālināties. Grozoties aiziet (kur, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgurkstēt Gurkstot attālināties.
- aizirties Iroties attālināties. _imperf._ Irties prom.
- aizjāt Jājot attālināties. _imperf._ Jāt prom.
- aizjoņot Joņojot attālināties. _imperf._ Joņot prom.
- šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
- aizkaukt Kaucot attālināties.
- aizklabināt Klabinot attālināties.
- aizklabēt Klabot attālināties.
- aizklimst Klaiņojot, klejojot attālināties. Klaiņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklakstēt Klakstot attālināties.
- aizklakšķināt Klakšķinot attālināties. Klakšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklaudzēt Klaudzot attālināties.
- aizklejot Klejojot attālināties. Klejojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizklibot Klibojot attālināties, aiziet. _imperf._ Klibot prom.
- aizklīst Klīstot attālināties. _imperf._ Klīst prom.
- aizknikšķināt Knikšķinot (ar smailiem kurpju papēžiem) attālināties. Knikšķinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aizkūleņot Kūleņojot attālināties. _imperf._ Kūleņot prom. Kūleņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizkūpēt Kūpot attālināties, izzust.
- aizlaisties Laižoties, lidojot attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Laisties prom. Aizlidot.
- aizlēkt Lecot attālināties. _imperf._ Lēkt prom. Lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizlēkāt Lēkājot attālināties. Lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
- aizlēkšot Lēkšiem attālināties. _imperf._ Lēkšot prom. Lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizauļot.
- aizslāt Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. _imperf._ Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizvilkties Lēnā gaitā attālināties, aiziet. _imperf._ Vilkties prom.
- aizkūņoties Lēnā, neveiklā gaitā attālināties. Lēnā, neveiklā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties. Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
- aizpeldēt Lēni, slīdoši attālināties (par mākoņiem).
- aizlidināties Lidinoties attālināties. _imperf._ Lidināties prom. Lidinoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlidot Lidojot, laižoties attālināties (par putniem un kukaiņiem). _imperf._ Lidot prom. Aizlaisties (1).
- aizlīst Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). _imperf._ Līst prom. Lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- nost Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties (no kā).
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- aizpeldēt Līganā, slīdošā gaitā attālināties (parasti par cilvēkiem).
- aizlīgot Līgojoties attālināties. _imperf._ Līgot prom. Līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizlocīties Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
- izlaist Ļaut (cilvēkam) iziet, attālināties, virzoties cauri (kam), caur (ko).
- aizzibsnīt Ļoti ātri attālināties (parasti par ko spožu, gaišu). Aizzibēt.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties.
- aizšauties Ļoti ātri attālināties. _imperf._ Šauties prom. Ļoti ātri aizvirzīties (kur, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- aizmeimurot Meimurojot attālināties. _imperf._ Meimurot prom. Meimurojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizdzirkstīt Metot dzirkstis, attālināties.
- aizlīkumot Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties. Līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizmirdzēt Mirdzot attālināties. Aizmirgot.
- aizmirgot Mirgojot attālināties.
- lasīties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- vākties Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).
- pazust Nemanāmi, nepievēršot sev uzmanību, arī ātri doties prom, atstāt kādu vietu, attālināties.
- aizļepatot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem). Aizļēpot.
- aizļēpot Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
- aizklumburot Neveiklā, grīļīgā gaitā attālināties. Neveiklā, grīļīgā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aiznirt Nirstot attālināties. Nirstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
- atrauties Pārvarot planētas pievilkšanas spēku, attālināties (no tās).
- aizpeldēt Peldot attālināties. _imperf._ Peldēt prom.
- nopeldēt Peldot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Peldot atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- aizplanēt Planējot attālināties.
- aizplivināt Plivinot spārnus, attālināties. Aizplivināties.
- aizplivināties Plivinoties attālināties.
- aizplīvot Plīvojot attālināties.
- aizplūst Plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Plūst prom. Plūstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.). Aiztecēt.
- aizputeņot Puteņojot attālināties.
- aizrāpot Rāpojot attālināties. Rāpot prom. Rāpojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrāpties Rāpus, arī rāpjoties attālināties. _imperf._ Rāpties prom. Rāpus, arī rāpjoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrauties Raujoties, ar spēju kustību virzoties, attālināties. _imperf._ Rauties prom.
- aizrausties Raušoties attālināties. _imperf._ Rausties prom. Lēnām, raušoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizrībināt Rībinot attālināties.
- aizrībēt Rībot attālināties.
- aizrikšot Rikšojot, rikšiem attālināties. _imperf._ Rikšot prom.
- aizripot Ripojot attālināties. _imperf._ Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
- aizritēt Ritot attālināties. _imperf._ Ritēt prom. Ritot nokļūt (kur, kam garām u. tml.).
- aizrakties Rokoties attālināties. _imperf._ Rakties prom. Rokoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizrūcināt Rūcinot attālināties.
- aizrūkt Rūcot attālināties.
- aizsanēt Sanot attālināties.
- aizsīkt Sīcot attālināties (parasti par kukaiņiem).
- aizskanēt Skanot attālināties.
- aizskraidīt Skraidot attālināties, aizklīst.
- aizskriet Skrienot attālināties. _imperf._ Skriet prom.
- aizslēpot Slēpojot attālināties. _imperf._ Slēpot prom. Slēpojot aizvirzīties (kur, kam garām u. tml.).
- aizslidot Slidojot attālināties. _imperf._ Slidot prom. Slidojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
- aizslīdēt Slīdot attālināties. _imperf._ Slīdēt prom. Slīdot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizlumpačot Smagiem, neveikliem soļiem attālināties.
- aizsoļot Soļojot attālināties. _imperf._ Soļot prom.
- aizpērties Spārnus spēcīgi vēcinot, nepaceļoties vai tikai mazliet paceļoties gaisa, attālināties (par putniem).
- atrauties Spēji uzsākt braucienu un strauji attālināties (no kādas vietas) - par transportlīdzekļiem. Pacelties gaisā (par lidaparātiem).
- aizspindzēt Spindzot attālināties, aizlidot.
- aizsprakstēt Sprakstot attālināties.
- aizsprakšķēt Sprakšķot attālināties.
- aizspraukties Spraucoties (kam cauri, garām), attālināties. Spraucoties (kam cauri, garām), aizkļūt (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- aizspurgt Spurdzot attālināties. Spurdzot nokļūt (kur, aiz kā, uz kurieni u. tml.) - par putniem.
- aizsteberēt Steberējot, neveiklā gaitā ejot, attālināties. _imperf._ Steberēt prom. Steberējot, neveiklā gaitā ejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizbrāzties Straujā gaitā (parasti ar troksni) attālināties. _imperf._ Brāzties prom. Straujā gaitā (parasti ar troksni) nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Aizjoņot, aiztraukties.
- aizvirpuļot Straujām kustībām (griežoties, dejojot) attālināties.
- atrauties Strauji attālināties (no pārējiem), izvirzīties priekšā.
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
- aizdzīties Strauji, pārvarot grūtības, attālināties. _imperf._ Dzīties prom. Strauji, pārvarot grūtības, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizspurgt Strauji, pēkšņi (parasti vieglā gaitā) attālināties (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- aizstreipuļot Streipuļojot attālināties. _imperf._ Streipuļot prom.
- nostumties Stumjoties novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.). Stumjoties atvirzīties nost, attālināties (no kā).
- aizšalkt Šalcot attālināties, aiztraukties (par veļu, negaisu, ūdeņiem u. tml.).
- aizšķindēt Šķindot attālināties.
- aizšķīst Šķīstot, šķiežoties attālināties.
- aizšļakstēt Šļakstot, šļakatu veidā attālināties. Šļakstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizšļūkt Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties. _imperf._ Šļūkt prom. Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- aiztarkšķēt Tarkšķot attālināties.
- aiztaurēt Taurējot attālināties.
- aiztecēt Teciņus attālināties. _imperf._ Tecēt prom. Teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aiztecēt Tekot, plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). _imperf._ Tecēt prom.
- aiztenterēt Tenterējot attālināties. _imperf._ Tenterēt prom. Tenterējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aiztinkšķēt Tinkšķot attālināties.
- aiztipināt Tipinot attālināties. _imperf._ Tipināt prom. Tipinot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
- aizvirzīties Vienmērīgi attālināties (noteiktā virzienā). _imperf._ Virzīties prom. Virzoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizvirmot Virmojot attālināties. Aizvirpuļot.
- aizvirpuļot Virpuļojot attālināties. _imperf._ Virpuļot prom. Virpuļojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- aizvīterot Vīterojot attālināties (par putniem).
- aizvizmot Vizmojot attālināties (parasti par gaismu). Aizvizēt.
- aizvizēt Vizot attālināties, izzust (par gaismu, par ko spožu, gaišu).
- aizzagties Zagšus attālināties. _imperf._ Zagties prom. Zagšus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
- aizžvadzēt Žvadzot attālināties.
- aizžvinkstēt Žvinkstot attālināties.
attālināties citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV