aizslāt
aizslāt -slāju, -slāj, -slāj, pag. -slāju; intrans.; niev.
Lempīgi, kājas velkot, attālināties, aiziet. imperf. Slāt prom. Lempīgi, kājas velkot, aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriVīkuļu saimnieks Leja aizslāja pa savu.. kļavām apstādīto olnīcu.
- Vīkuļu saimnieks Leja aizslāja pa savu.. kļavām apstādīto olnīcu.
- Pāri pagalmam aizslāj mūrnieks Labāns un uzkāpj, balkonā, kur dzīvo Arājs.
- Viņš, garais, aizslās mājās, sēdīsies pie galda un notiesās treknas gaļas šķēli..
Avoti: 1. sējums