lasīties | LLVV

lasīties²

lasīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.

1.Pulcēties, nākt, braukt kopā.

PiemēriSapulce izziņota piektdienā, deviņos no rīta. Bet ļaudis sāk lasīties tikai ap desmitiem.

Sapulce izziņota piektdienā, deviņos no rīta. Bet ļaudis sāk lasīties tikai ap desmitiem.
Lieknē pie mežkunga muižas no paša rīta sāka lasīties kopā siena pircēji. Pa visiem ceļiem virzījās.. gan kājnieki, gan braucēji.
..talcinieki.. lasījās pa taciņām uz ravējamo biešu laukiem..
pārn. ..Jau sirdīs atkal senās ilgas lasās..

1.1.Pulcēties (baros) – par dzīvniekiem.

PiemēriJā, jā, strazdi jau lasās pulkos..

2.sar. Virzīties, parasti steidzīgi (prom, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).

PiemēriŠodien viņš nekavēsies līdz vēlai tumsai, viņš atstās visu pilnā kārtībā un lasīsies prom.

Šodien viņš nekavēsies līdz vēlai tumsai, viņš atstās visu pilnā kārtībā un lasīsies prom.
Es saplūcu driģenes veselu klēpi un.. iemetos pirtī. ..Nolieku savu trakumzāļu neslavu un lasos no pirts laukā.

2.1.parasti pavēles izteiksmē; vienk. Nekavējoties, nevilcinoties attālināties, iet, braukt (projām, no kurienes ārā, no kā nost u. tml.).

Piemēri«Tūliņ lasies mājās, saproti! Un nevienam nesaki, ka biji pie manis. Pats iedzēri, un cauri.»

«Tūliņ lasies mājās, saproti! Un nevienam nesaki, ka biji pie manis. Pats iedzēri, un cauri.»
«Ej projām no manas mājas, tu! ...Lasies ārā, vai dzirdi!»

3.trans.; novec. Izvēlēties, izraudzīties.

PiemēriNu būt' [būtu] vaļas lasīties Patīkama tēva dēla.

3.1.intrans.

PiemēriGrāfs Rīders: Kad tu domā, ka viņa nebūtu mierā ar manu rakstvedi, tad lai atvēlu lasīties starp maniem pils ļaudīm..

Grāfs Rīders: Kad tu domā, ka viņa nebūtu mierā ar manu rakstvedi, tad lai atvēlu lasīties starp maniem pils ļaudīm..

Stabili vārdu savienojumiLasīties (arī laisties) lapās (retāk krūmos).

Avoti: 4. sējums