aizrībēt
aizrībēt parasti 3. pers., -rīb, pag. -rībēja; intrans.
1.Rībot attālināties.
PiemēriPa sliedēm, pa Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju aizrīb preču vilciens..
2.pareti Iesākt rībēt.
PiemēriCits pēc cita [klubā] ierodas basi, tenori, solisti, dejotāji.. Sāk spēlēt akordeons, un tūlīt arī ieskanas dziesma vai aizrīb dejas soļi.
Avoti: 1. sējums