aiztecēt2
aiztecēt -teku, -teci, -tek, pag. -tecēju; intrans.
Teciņus attālināties. imperf. Tecēt prom. Teciņus nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAiztecēt uz aku pēc ūdens.
- Aiztecēt uz aku pēc ūdens.
- Vīrs aiztecēja pa celiņu.. kā jauneklis.
- Kad jau bijām sataisījušies uz mājā braukšanu,.. [vecāmāte] vēl aiztecēja uz klētiņu..
- Šunelis drusku pārēja, tad aiztecēja mums pa priekšu atpakaļ uz mājām..
- ..[pa mežu] visādi līkumodams, aiztecēja sermuliņš..
Avoti: 1. sējums