aiztecēt1
aiztecēt parasti 3. pers., -tek, pag. -tecēja; intrans.
1.Tekot, plūstot attālināties (piemēram, par šķidrumu, straumi). imperf. Tecēt prom.
PiemēriAiztek palu ūdeņi.
- Aiztek palu ūdeņi.
- Nafta aiztek pa vadu.
- Strauts aiztek burbuļodams.
- ..ūdens plūst cauru dienu - pilienu pa pilienam, lāsīti pa lāsītei, līdz aiztek simtiem litru!..
- ..Tumšās dzīslas tev [purvam] pārcirtīsim mēs [racēji], Rāva dūņaina murdot aiztecēs.
- pārn. Dzimtas sakari trūkst kā pakulu pavedieni. Viss dzīves saturs un nozīme aiztek kā ūdens caur pirkstu starpām..
2.Paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu).
PiemēriGausi vilkās laiks. Likās, vajadzētu būt aiztecējušai veselai stundai.
- Gausi vilkās laiks. Likās, vajadzētu būt aiztecējušai veselai stundai.
- Nemanot aiztecēja laiks. Tikai saule pakāpās, drusku augstāk, ziņkārīgi noraugoties, kas notiek zemes virsū. Kārlis soļoja no vienas lauka malas līdz otrai, dzīdams vagu pēc vagas.
- Gads pēc gada aiztecēja, Spijēniem nekādu ievērojamu pārgrozījumu neatnesdams..
Stabili vārdu savienojumiDaudz ūdeņu aiztecējis.
- Daudz ūdeņu aiztecējis idioma — Saka par notikumiem bagātu pagājušu laika posmu.
Avoti: 1. sējums