Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizlēkt
aizlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Lecot attālināties. imperf. Lēkt prom. Lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAizlec kā zaķis.
2.fizk. Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
Piemēri..1940. gadā [sportists].. no Krasnojarskas tramplīna aizlēca 82 metrus tālu..
Avoti: 1. sējums