aizbēgt
aizbēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot attālināties. imperf. Bēgt prom.
PiemēriZaķis aizbēga pār lauku.
- Zaķis aizbēga pār lauku.
- Sagūstītais izmisīgi cīnījās ar suni, lai atbrīvotos un aizbēgtu..
- Odze pirmā pamanīja ezieni un, galvu pacēlusi, šņāca tai pretim, gribēdama, kā arvien, pienācēju atbaidīt un tad pati aizbēgt.
- pārn. Ilga guļ un domā, miegs kaut kur aizbēdzis.
1.1.Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriZaldātos tam bij jāiet. Aizbēga uz Ameriku. Pieci gadi kā ūdenī..
- Zaldātos tam bij jāiet. Aizbēga uz Ameriku. Pieci gadi kā ūdenī..
- Brekšu Jūle nakts laikā bija aizbēgusi uz Grašiem un negāja vairs atpakaļ uz māju.
1.2.pārn. Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
Piemēri"Man tagad jāiet, redzi, tavs brālis nāk šurp." – "Atkal tu aizbēdz, bailīgais!"
- "Man tagad jāiet, redzi, tavs brālis nāk šurp." – "Atkal tu aizbēdz, bailīgais!"
Avoti: 1. sējums