aizbēgt
aizbēgt -bēgu, -bēdz, -bēg, pag. -bēgu; intrans.
1.Bēgot attālināties. imperf. Bēgt prom.
PiemēriZaķis aizbēga pār lauku.
1.1.Bēgot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriZaldātos tam bij jāiet. Aizbēga uz Ameriku. Pieci gadi kā ūdenī..
1.2.pārn. Vairoties (no kā), censties nemanīti aiziet.
Piemēri"Man tagad jāiet, redzi, tavs brālis nāk šurp." – "Atkal tu aizbēdz, bailīgais!"
Avoti: 1. sējums