aizšļūkt
aizšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu; intrans.
Šļūcot, šļūcošā gaitā attālināties. imperf. Šļūkt prom. Šļūcot, šļūcošā gaitā nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriKamanas aizšļūc.
- Kamanas aizšļūc.
- Aizšļūkt smagiem soļiem.
- Mikiņš piesprādzēja slidu pie kreisās kājas zābaka,.. atspērās ar labo un - žviukš! - nolikās gar zemi, krietnu gabalu aizšļūkdams pa glumo gāli tāpat uz muguras.
- Leksis gausi aizšļūc uz garāžas pusi, kur viņam ir maza istabiņa..
- ..pašaujas ārā mazs, melns purniņš, sānos parādās mazas kājiņas, un ezis pa grīdu aizšļūc uz kaktu..
Avoti: 1. sējums