aizšvīkstēt
aizšvīkstēt parasti 3. pers., -švīkst, pag. -švīkstēja; intrans.
Ar švīkstoņu, švīkstot attālināties.
PiemēriPāri galvai aizšvīkstēja draudzīgs pīļu bariņš..
- Pāri galvai aizšvīkstēja draudzīgs pīļu bariņš..
- Dažreiz aiz zemā loga skaidri jaušami soļi: uz brīdi piestāj, sastomās, tad aizšvīkst tālāk.
Avoti: 1. sējums