aiztaisīt
aiztaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Verot aizdarīt. imperf. Taisīt ciet. Aizvērt.
PiemēriAiztaisīt vārtus.
- Aiztaisīt vārtus.
- Aiztaisīt logu.
- Aizstaisīt acis.
- Aiztaisīt muti.
- Aiztaisīt grāmatu.
- Ješka aiztaisīja durvis ciet..
- ..viņš aiztaisīja savu nazi, paņēma cepuri un izgāja ārā.
- Zēna pieceļas, ar apsvilušu urķi izbaksta ogles, aiztaisa dūmvadu..
- ..viņš [dzirnavnieks] aiztaisīja aizvarus, un.. dzirnavas apstājās.
1.1.Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
PiemēriAiztaisīt pudeli.
- Aiztaisīt pudeli.
- Aiztaisīt burku.
1.2.sar. Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
PiemēriAiztaisīt sienā caurumu.
- Aiztaisīt sienā caurumu.
- Bet kad nāca vasara un ābelēs sāka parādīties mazi, zaļi ābolīši, dārza sētā tika aiztaisītas visas spraugas..
2.sar. Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
PiemēriAiztaisīt mēteli.
- Aiztaisīt mēteli.
- Aiztaisīt pulksteņa siksniņu.
Stabili vārdu savienojumiAiztaisīt pogas.
- Aiztaisīt pogas — Aizpogāt.
Avoti: 1. sējums