aiztaisīt
aiztaisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Verot aizdarīt. imperf. Taisīt ciet. Aizvērt.
PiemēriAiztaisīt vārtus.
1.1.Aizdarīt (trauku, piemēram, ar vāku, aizbāžņi).
PiemēriAiztaisīt pudeli.
1.2.sar. Pildot, bāžot (ko iekšā, priekšā), aizdarīt (spraugas, caurumus u. tml.).
PiemēriAiztaisīt sienā caurumu.
2.sar. Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
PiemēriAiztaisīt mēteli.
Stabili vārdu savienojumiAiztaisīt pogas.
Avoti: 1. sējums