aizšūt
aizšūt -šuju, -šuj, -šuj, pag. -šuvu; trans.
Šujot savienot (kā malas). imperf. Šūt ciet. Šujot aizdarīt (caurumu).
PiemēriAizšūt maisam galu.
- Aizšūt maisam galu.
- Visiem čubu maisiem kājgalī atstāja malā neaizšūtu vīli, ka var roku iebāzt maisiņu uzčubināt.
- Kolhoznieki cilāja un purināja maisus; ja atrada caurumus, tos nekavējoties aizšuva.
- ..uz operācijas galda.. viņai mugurpusē atvēra krūšu kurvi, izņēma sastrutojušo plaušu, aizšuva brūci.
Avoti: 1. sējums