Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizšļukt
aizšļukt -šļūku, -šļūc, -šļūk, pag. -šļuku; intrans.
Šļūkot, slīdot aizkļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
PiemēriMaks aizšļucis aiz oderes.
Avoti: 1. sējums