Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizšmaukt
aizšmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu; intrans.; vienk.
Paslepus aiziet, aizbēgt.
PiemēriEs gan jau skaidri zināju, kas man jādara. Tikai gaidīju brīdi, lai varētu nepamanīts aizšmaukt.
Avoti: 1. sējums