aizšmaukt
aizšmaukt -šmaucu, -šmauc, -šmauc, pag. -šmaucu; intrans.; vienk.
Paslepus aiziet, aizbēgt.
PiemēriEs gan jau skaidri zināju, kas man jādara. Tikai gaidīju brīdi, lai varētu nepamanīts aizšmaukt.
- Es gan jau skaidri zināju, kas man jādara. Tikai gaidīju brīdi, lai varētu nepamanīts aizšmaukt.
- ..Dāvis iekritis kā akā. Būs vēl uz dārzu aizšmaucis!
- ..uzslavu pārsteigti, neizlutinātie vīri [zvejnieki pēc uzvaras airēšanā] tikai krekstēja un svīda, manījās aizšmaukt no raibā pūļa, kas viņus stumdīja un grūstīja.
Avoti: 1. sējums