Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizšņākties
aizšņākties -šņācos, -šņācies, -šņācas, pag. -šņācos; refl.
Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt. biežāk Iešņākties.
Piemēri..alejas koku gali aizšņācās kā jūra..
Avoti: 1. sējums