Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizšķīst
aizšķīst parasti 3. pers., -šķīst, pag. -šķīda; intrans.
1.Šķīstot, šķiežoties attālināties.
PiemēriDubļi aizšķīst uz visām pusēm.
2.pareti Tikt notrieptam (ar ko šķidru, pašķidru).
PiemēriMan acis aizšķīda ar dubļiem.
Avoti: 1. sējums