aizšķindēt
aizšķindēt parasti 3. pers., -šķind, pag. -šķindēja (retāk -šķinda, 1. konj.); intrans.
1.Šķindot attālināties.
PiemēriAr kāju paspertais.. [skārda] gabals aizšķindēja pa bruģi brojām.
2.pareti Iesākt šķindēt. Iešķindēties.
PiemēriPar laimi, uz galda aizšķinda telefons. No drukātavas prasīja vakar sāktā referāta beigas vietējai nodaļai.
Avoti: 1. sējums