aizklīst
aizklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu; intrans.
1.Klīstot attālināties. imperf. Klīst prom.
PiemēriReiz aizklīda auniņš no ganāmā pulka un nomaldījās mežā..
1.1.Klīstot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriGovs aizklīdusi mežā.
1.2.pārn. Pazust.
PiemēriPēc ilgas [sūtījuma] ceļošanas no rokas rokā pastmarkas kaut kur ir aizklīdušas, bandrole atirusi..
2.Risināties, darboties (kādā virzienā) — par domām, iztēli u. tml.
PiemēriPētera domas aizklīda pie vecās māmuļas..
2.1.Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.).
PiemēriAizklīst sīkumos.
2.2.Vērsties tā lumā (par skatienu).
PiemēriBet Ako skatiens tūliņ aizklīda jūrā, meklējot pie apvāršņa Rigondas krastus, salinieku laivas viļņos.
Avoti: 1. sējums