aizdelverēt
aizdelverēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
1.Draiskuļojot attālināties, aizklīst.
PiemēriKur gan tas puika tik agri aizdelverējis, nekā neteikdams? [Domā māte.]
1.1.reti Neveikli aizlidot (par putniem).
PiemēriTie [vārnēni] metās zaros, pleta spārnus un mēģināja lidot. Dažs aizdelverēja pa gaisu lielu gabalu..
Avoti: 1. sējums