aiztraukt
aiztraukt -traucu, -trauc, -trauc, pag. -traucu
1.intrans. Ātri attālināties. Aizjoņot, aizdrāzties.
PiemēriJātnieki aiztrauc.
1.1.Ātri attālinoties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAutobuss aiztrauc uz pilsētu.
1.2.pārn. Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties. Aizskriet.
PiemēriDiena aizlido pēc dienas kā putni - nemaz nejūti, ka aiztraukusi nedēļa, mēnesis, gads...
1.3.pārn. Strauji izzust, arī nomainīties (par domām).
PiemēriTūkstoš domu pacēlās Maijas smadzenēs kā bites spietam, bet tās aiztrauca, un palika tikai viena; Ligita nolemta mokām un nāvei.
2.trans. Ar strauju kustību dabūt nost, arī noraust.
Piemēri..paslējās kāda nikna roka aiztraukt uzbāzīgo mūdzi [mušu] no pieres vai deguna.
2.1.Strauji aizvirzīt, aizraut prom (parasti par vēju).
PiemēriVējš aiztrauca lapas.
2.2.pārn. Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
PiemēriViņas galvā atkal atgriezās aiztrauktas domas par vakara skolu, sāka rosīties plāni, kā pēc iespējas vairāk jauniešu iekveldināt mācībām.
Avoti: 1. sējums