aizlīgot
aizlīgot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Līgojoties attālināties. imperf. Līgot prom. Līgojoties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
Piemēri..no tīrumiem aizlīgo smagāki labības vezumi..
- ..no tīrumiem aizlīgo smagāki labības vezumi..
- Kūp Daugavā miglājs irdams, Māj Ķegums, jau ausmas jozts. Pār zaļganiem viļņiem dzirdams, Kā aizlīgo lejup plosts.
- ..noklaudz durvis, un Kramaiņa varenais stāvs jau aizlīgo gar logu. Viņam ir droša, stingra, bet smaga gaita.
2.parasti 3. pers. Viegli aizskanēt. Aizplūst, aizviļņot (par skaņām).
PiemēriDziesma aizlīgo pār mežu.
- Dziesma aizlīgo pār mežu.
- Dziedāja jaunie ļeņinieši, un tālu, tālu aizlīgoja viņu gaišās balsis.
- Atbalss aizlīgo pa mežu.
2.1.pārn. Paiet (par laiku).
Piemēri..maija dienas aizlīgoja kā burvīgs sapnis...
- ..maija dienas aizlīgoja kā burvīgs sapnis...
- Aiztek pavasara ūdeņi. Aizlīgo vasara. Klāt rudens..
3.trans. Pārspēt līgo dziesmu dziedāšanā.
PiemēriViņu neviens nevar aizlīgot.
- Viņu neviens nevar aizlīgot.
Avoti: 1. sējums