aizskriet

aizskriet -skrienu, -skrien, -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju; intrans.

1.Skrienot attālināties. imperf. Skriet prom.

PiemēriMeitene aizskrien neatskatīdamās.

1.1.Skrienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām, kam priekšā u. tml.).

PiemēriAizskriet uz mežu.

1.2.pārn. Aizlidot (par putniem, kukaiņiem).

Piemēri..[meitene] stāstīja par siltām zemēm, kurp rudenī aizskrienot gāju putni..

1.3.pārn. Ātri aizbraukt (par transportlīdzekļiem).

PiemēriVilciens aizskrien garām.

1.4.pārn. Ļoti strauji aiztecēt (par ūdeņiem).

PiemēriAizskrējusi trauksmainie palu ūdeņi, upes atkal sakāpušas savās gultnēs, nodunējuši pirmie pavasara pērkoni..

1.5.sar.; pārn. Savienojumā ar "priekšā": aizsteigties kam priekšā (darbos, pasākumos u. tml.).

Piemēri"Nepilna pusotra gada, saproti, viņš [jaunais strādnieks] pie mums [fabrikā], un paskaties, ko jau izgudrojis. Vai tas nav ko vērts? Aizskrēja priekšā man, vecam meistaram, kas savu darbu zina kā piecus pirkstus.."

1.6.sar. Ļoti straujā gaitā aiziet.

PiemēriPēc trīs gadiem satieku viņu [paziņu]. Grib man aizskriet garām, pazīst, sveicina un apstājas.

2.parasti 3. pers. Ātri paiet, aizritēt (par laiku, laika posmu). Aizsteigties.

PiemēriLaiks aizskrējis. Dzīve bij strauji aizskrējusi tālāk, cilvēki kļuvuši citādi, vecie vērtējumi vairs nederēja..

Stabili vārdu savienojumiAizskriet kā (ar) vēja (arī putna) spārniem.

Avoti: 1. sējums