aizskrūvēt
aizskrūvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
PiemēriAizskrūvēt uzgriezni.
- Aizskrūvēt uzgriezni.
1.1.Skrūvējot aiztaisīt. imperf. Skrūvēt ciet.
PiemēriAizskrūvēt kastes vāku.
- Aizskrūvēt kastes vāku.
- Slikti aizskrūvētās [tintes] pudelītes sagādā daudz nepatikšanu kā pārdevējiem, tā pircējiem, jo tinte no tām izlīst, aplaista drēbes, somas un grāmatas.
- Lai gan iluminatori bija aizskrūvēti un visas spraugas gar durvju stenderēm aizklātas ar drēbi, putekļi iespiedās arī [kuģa] kajītēs.
Avoti: 1. sējums