Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizskūt
aizskūt -skuju, -skuj, -skuj, pag. -skuvu; trans.; reti
Iesākt skūt, bet nepabeigt.
PiemēriViņš iznāca ar aizskūtu bārdu.
Avoti: 1. sējums