aizgriezties1
aizgriezties [aizgriẽzties] -griežos, -griezies, -griežas, pag. -griezos; refl.
1.Pagriezties (prom, sānis), novērsties. imperf. Griezties prom.
PiemēriAizgriezties no baigā skata.
- Aizgriezties no baigā skata.
- Īgni aizgriezties.
- "Man vienkārši bija kauns," Arvīds piesarcis aizgriezās.
- Rūtiņu Mare, dzirdot vira vārdus, sakoda zobus un aizgriezās.
- Brīviņu kungs aizgriezās prom, manāmi apvainots.
1.1.Pagriežoties aizvirzīties, attālināties.
PiemēriAizgriezties pa labi.
- Aizgriezties pa labi.
- Aiz stūra aizgriežas virtuves pajūgs..
- pārn. Vārnēni mūžīgi izsalkuši.. Un vecās vārnas, lai pašas un bērni būtu paēduši, aizgriežas uz neceļiem: sāk aplidot svešas ligzdas..
1.2.Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
PiemēriPirmie pāri aizgriezās valsī.
- Pirmie pāri aizgriezās valsī.
1.3.Būt ar pagriezienu (uz kurieni, aiz kā u. tml.) – par ceļu, taku u. tml.
PiemēriCeļš aizgriezās uz pilsētas pusi.
- Ceļš aizgriezās uz pilsētas pusi.
- Stūrī, kur ceļš aizgriezās aiz meža, slimais kalējs pacēla roku un kaut ko teica.
Avoti: 1. sējums