aizgrimt
aizgrimt parasti 3. pers., -grimst, pag. -grima; intrans.
1.Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) — par debess spīdekļiem, mākoņiem.
PiemēriSaule jau aizgrimusi aiz namu jumtiem, bet mākoņi rieta pusē tik sarkani, it kā degtu.
2.Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
PiemēriTālu tie [klaušu] laiki aizgrimuši prom, jaunas dienas gaisma spīd Latvijas logu rūtīs.
2.1.pārn. Par parādībām, kas saistītas ar cilvēka dzīvi, viņa pārdzīvojumiem.
PiemēriKādā naktī, redzēdams zvaigzni krītam, mīlētājs sajūt, ka aizgrimuši tumsā viņa laime.
Avoti: 1. sējums