aizgriezt1
aizgriezt [aizgriẽzt] -griežu, -griez, -griež; pag. -griezu; trans.
1.Pagriezt, pavērst (prom, sānis). imperf. Griezt prom.
PiemēriAizgriezt seju.
- Aizgriezt seju.
- Šūpotnes gāja jau pāri augšējam šķērskokam, meitas lejā spiedza, bailīgākās mātes aizgrieza galvas prom.
- Pasažieri, kas sēdēja pie logiem stacijas pusē, aizgrieza galvas, jo, vilcienam iznākot klajumā, dzeltenā saule.. spīdēja tieši sejās un žilbināja acis.
1.1.Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizgriezt ratus ceļam priekšā.
- Aizgriezt ratus ceļam priekšā.
2.Aizskrūvēt, noslēgt. Arī aizslēgt.
Piemēri..vannas istabā ūdens no neaizgriezta krāna pilēja taksēdams.
- ..vannas istabā ūdens no neaizgriezta krāna pilēja taksēdams.
- Drīz iečīkstējās klētiņas durvis, tās atverot, un tad skaļi aizkrita no iekšpuses aizgriezta atslēgas bulta.
Avoti: 1. sējums