Visu viņš [mūrnieks] strādāja, ar skubu, sirsnību vai pat aizgrābtību, it kā te nu tas pēdējais posms garajā virknē, un pēc tā tad viss pasaulē būs pilnīgā kartība...
Jauneklis nezināja, aiz brīnumiem un aizgrābtības [par lielo dāvanu], ko iesākt.
"Ak Andiņš!... Ak tu mans dēliņš!..." vecmāmuļa prieka aizgrābtība iesaucās un apkampusi sāka mani sirsnīgi bučot.
