aizgore
aizgore -es, dsk. ģen. -ru, s.; apv.
Aizkrāsne.
PiemēriTauku svece.. tikai vāji apgaismoja viņas vistuvāko apkārtni. Rijas aizgore bija melnākā tumsa.
- Tauku svece.. tikai vāji apgaismoja viņas vistuvāko apkārtni. Rijas aizgore bija melnākā tumsa.
- Aizgore.. stāvēja šķedēns [šķila], no kura plēsa skalus. Priekšā trumulis un panna.
Avoti: 1. sējums