aizgrūt
aizgrūt parasti 3. pers., -grūst, pag. -gruva; intrans.
1.Grūstot, brūkot (kam), tikt piepildītam, aizbērtam. imperf. Grūt ciet. Aizbrukt, aizbirt.
PiemēriBedre aizgruva.
- Bedre aizgruva.
- Aizgruvusi aka.
- Dienā bieži vien pašiem strēlniekiem nācās iztīrīt tranšejas, pēc naktīm tās arvien bija aizgruvušas ar zemēm.
- ..1956. gadā ūdens bija [Zilajos kalnos] izveidojis nelielu alu, kas vēlāk aizgruva.
2.Grūstot, brūkot nokļūt (kur, aiz kā, kam priekšā u. tml.).
PiemēriAkmeņi aizgruva alai priekšā.
- Akmeņi aizgruva alai priekšā.
Avoti: 1. sējums