Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizgulēties
aizgulēties -guļos, -gulies, -guļas, pag. -gulējos; refl.
Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts. Laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
PiemēriMazliet aizgulēties.
  • Mazliet aizgulēties.
  • Bieži aizgulēties.
  • Vienā sviedienā es izlecu no gultas. "Vai tikai neesmu aizgulējies?"
  • Līdz gaiļiem vēl tālu, visapkārt plešas tumsas jūras, bet Lērums jau bungo pie.. loga, lai Augusts neaizgulētos..
  • Pēterim bāriens katrreiz bija drošs, kad barons rītos aizgulējās, Sulainis palika vaininieks, kad kungam nepatika no rīta tik agri celties, kā vakarā pats pavēlējis modināt.
Avoti: 1. sējums