Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizgult
aizgult -gulstu, -gulsti, -gulst, pag. -gūlu, arī -gulu; intrans.; reti
Aizgulties.
PiemēriBet nu arī no vilciena sāk pretim šaut. Dragūni aizgulst aiz sienām, nometas aiz tendera un vagonu riteņiem un steidzīgi šauj.
Avoti: 1. sējums