aizgūties
aizgūties -gūstos, -gūsties, -gūstas, pag. -guvos; refl.
1.reti Pārstāt darboties. Darboties ar pārtraukumiem.
PiemēriViņa balss.. [kļuva] arvien klusāka, valoda jo vairāk sāka aizgūties, tad tas apklusa pavisam.
2.divd. formā: aizgūdamies Tik strauji, ka pietrūkst elpas.
PiemēriĒd aizgūdamies.
2.1.pārn. Strauji, aizrautīgi. Aizgūtnēm.
PiemēriLasīt aizgūdamies.
Avoti: 1. sējums