aizirt1
aizirt -iru, -ir, -ir, pag. -īru; trans.
1.Irot, airējot aizvirzīt. imperf. Irt prom. Irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizairēt.
PiemēriAizirt laivu līdz steķiem.
- Aizirt laivu līdz steķiem.
1.1.intrans. Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
PiemēriAizirt uz otru krastu.
- Aizirt uz otru krastu.
- Aizirt aiz sēkļa.
Avoti: 1. sējums