aizirt1
aizirt -iru, -ir, -ir, pag. -īru; trans.
1.Irot, airējot aizvirzīt. imperf. Irt prom. Irot, airējot aizvirzīt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizairēt.
PiemēriAizirt laivu līdz steķiem.
1.1.intrans. Irot, airējot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizirties.
PiemēriAizirt uz otru krastu.
Avoti: 1. sējums