aizirties
aizirties -iros, -iries, -iras, pag. -īros; refl.
1.Iroties attālināties. imperf. Irties prom.
PiemēriAizirties no krasta.
- Aizirties no krasta.
1.1.Iroties nokļūt (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.).
PiemēriAizirties līdz saliņai.
- Aizirties līdz saliņai.
- Gribēju aizirties [laivā] uz Pārgauju..
- ..laivās, kas.. peldēja dziļi iegrimušas, viņi [zvejnieki] aizīrās līdz abām spēcīgajām motorlaivām, kuras bija noenkurotas mazliet tālāk no krasta..
- pārn. No dzejnieka dzīves sēkļiem viņa dzeja aiziras lielo jūru klajā..
Avoti: 1. sējums