aizaulekšot
aizaulekšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Aulekšojot attālināties. imperf. Aulekšot prom. Aizauļot.
PiemēriZirgs aizaulekšoja.
1.1.Aulekšojot nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriJātnieks aizaulekšoja aiz meža līkuma.
Avoti: 1. sējums