aizkūpēt
aizkūpēt parasti 3. pers., -kūp, pag. -kūpēja; intrans.
1.Pārklāties ar kvēpiem, sodrējiem u. tml. (parasti, kļūstot necaurredzamam vai vāji caurredzamam). Aizkvēpt.
PiemēriLampas cilindrs aizkūp.
2.Kūpot attālināties, izzust.
PiemēriDūmi aizkūpēja.
Avoti: 1. sējums