Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizsvilpt
aizsvilpt parasti 3. pers., -svilpj, pag. -svilpa; intrans.
Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
PiemēriGar ausīm aizsvilpa lode.
Avoti: 1. sējums