aizvīterot
aizvīterot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Vīterojot attālināties (par putniem).
PiemēriPāri mežu galotnēm aizvīteroja putnu bars.
1.1.pārn. Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
Piemēri..atsaucās skanīga balss aiz loga, un gar pakšķi aizvīteroja nerātni smiekli.
Avoti: 1. sējums