aizrikšot
aizrikšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Rikšojot, rikšiem attālināties. imperf. Rikšot prom.
PiemēriZirgs aizrikšo.
1.1.Rikšojot, rikšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai, kam garām u. tml.).
PiemēriZirgs aizrikšoja līdz pļavai.
1.2.sar. Ātri aizskriet (par cilvēku).
PiemēriPuika aizrikšoja, ka mati vien noplīvoja.
Avoti: 1. sējums