aizripot
aizripot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Ripojot attālināties. imperf. Ripot prom. Ripojot aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, kam pāri u. tml.).
PiemēriDzijas kamols aizripo līdz krāsnij.
- Dzijas kamols aizripo līdz krāsnij.
- Cepure aizripojusi pāri ielai.
- Pa galdu aizripo zīmulis.
- Akmens aizripo lejup pa nogāzi.
- Meitenes pirksti ilgi un drudžaini meklēja maciņā sīknaudu. Dažas monētas izkrita un aizripoja pa ietvi.
- Kāds mandarīns, ovāls, spīdīgs, izvēlās un aizripoja pa grīdu.
- Pats.. turēja maisa malas, lai kāds [kartupelis] neaizripotu sāņus..
1.1.pārn. Aizbraukt (par transportlīdzekļiem).
PiemēriPa ceļu aizripo automašīnas.
- Pa ceļu aizripo automašīnas.
- Rati sakustējās un aizripoja pār tiltiņu.
- Lokomotīve iesvilpās.. Cits aiz cita klaudzēdami aizripoja vagoni un nozuda pustumsā.
- Motocikls strauji uzņem gaitu un viegli aizripo.
1.2.pārn. Aizbraukt (par cilvēku).
PiemēriDažreiz aizripoja garām kāds pretimbraucējs, un zirgu galvu melnie silueti atgādināja šaha figūras.
- Dažreiz aizripoja garām kāds pretimbraucējs, un zirgu galvu melnie silueti atgādināja šaha figūras.
- ..puikas, metāla grābekļos sasēduši, aizripoja pāri pļavai [sienu novācot].
Avoti: 1. sējums